Sakar� ar intens�vu antibiotiku lieto�anu p�d�jos gados cilv�ki ir j��em viegli slim�bas, seksu�li transmis�v�s slim�bas. Bet tie tika aizst�ti ar v�rusu infekcij�m, kas var neiespaido antibiotikas, ir gr�ti un neparedzama defin�ts. Saska�� ar da��diem avotiem, papilomas v�rusu infic�ti 70-95% iedz�vot�ju ir reprodukt�vaj� vecum�, kas ir daudz liel�ks nek� iedz�vot�ju skaits v�rusu infekcijas dzimumorg�nu herpes un HIV.
Kas ir HPV
J�dziens
Cilv�ka papilomas v�rusa (HPV) infic� baz�lo ��nas epiderm�, maina tos, ��nas dal�s, t�d�j�di veidojot papilomas (audz�js). Par "papilomas" j�dziens attiecas uz slim�bu grupas, kas var izpausties papill�ru veidojumi, izcilu p�r virsmas epit�lija tuvum�. Grupu papilomas, cit�di sauc k�rpu v�rusi ir vair�k nek� 65 da��da veida v�rusiem, kas ir ��las g�ot�du un �das k�rpas. Tiek uzskat�ts, ka tie ir galvenais faktors, provoc�jot veido�anos atsevi��iem v��a, piem�ram, dzemdes kakla v�zis, maksts v�zis, adenokarcinomas, dzimumlocek�a et al.
K� j�s nok��t
Infic��an�s notiek p�c kontakta ar slimiem dz�vniekiem vai cilv�kiem, ieskaitot v�rusu p�rvad�t�jiem bez kl�niskiem simptomiem. V�russ tiek ieviesta, izmantojot �das microtrauma (plaisas vai nobr�zumi). Infekcija var rasties pirtis, baseini, trena�ieru z�les. Dzimumorg�nu k�rpas ("sex" k�rpas) dzimumakta laik� tiek p�rraid�ti. Infic�ti m�te (ar k�rpas), var nodot v�rusu jaundzimu�ajam. V�l viens infekcijas veids - pa�saind��an�s (autoinoculation). K�rpas ap nagiem galvenok�rt nov�rots cilv�kiem ar ieradums koduma nagus. Un ra�anos plakano k�rpas uz zoda, vaigiem un k�jas da�reiz sauc epil�cijas, sk��an�s.
�rst��ana slim�bas
Attieksme pret papilomas
K� piln�gi cured no cilv�ka papilomas v�rusa infekcijas tik ilgi, cik iesp�jams (taj� pa�� laik� ir bie�i spont�na, spont�na atg��ana), apstr�d�tas izpausmes HPV, un ne virus organism�. �aj� gad�jum�, efektivit�te da��du �rst��anas aptuveni 50-70%, un 25% gad�jumu slim�ba izpau�as v�lreiz p�c da�iem m�ne�iem p�c �rst��anas pabeig�anas. Jaut�jums par racionalit�ti �rst��anai gr�tniec�m lemt atsevi��i. Ir svar�gi izvair�ties no faktoriem, kas samazina imunit�ti (emocion�lo stresu, hipotermija, vitam�nu tr�kums, hronisks nogurums). Apzin�s p�t�jumu, kura rezult�ti nor�da profilaktisku retino�du (A vitam�na un beta-karot�nu), C vitam�na un da�u mikroelementu.
Starp �rst��anas k�rpas galvenok�rt izmanto:
- K�rpu - l�zera terapija, krioterapija, diathermocoagulation, elektrokardiostimulatorus izgrie�anas un �irur�ijas un ��misk�s metodes (ferezol, trihloreti�sk�bes, solkoderm)
- citotoksisku z��u lieto�anas - podophyllotoxin, podophyllin un 5-fluoruracilu.
- imunolo�isko - interferoniem (Kipferon, viferon, reaferon).
- specifiskas pretv�rusu l�dzek�i (cidofovirs alpirazin, panavir)
�rst��anas izv�le ir atrisin�ta individu�li ar katru pacientu, un tikai p�c �rsta ieteikumiem.
Skaties ar�:�
- Big Pieci infekcijas, seksu�li transmis�v�s�
- K� �rst�t dzimumorg�nu infekcijas
- Kaunuma utis: sex ar sek�m